FIZIOTERAPIJAS NODARBĪBA
Fizioterapijas nodarbība jeb fizioterapijas komplekss apvieno vairākas metodes individuālu fizioterapijas mērķu sasniegšanai un ir sekmīgi pielietots dažādām saslimšanām:
- muguras sāpes (spondiloze, diska trūces utt.)
- mīksto audu un kaulaudu bojājumi (lūzumi, sastiepumi, kontraktūras, utt.)
- stājas, gaitas traucējumi u.c.
Lai mazinātu sāpes, atjaunotu muskuļu darbību, locītavu kustīgumu, spēku, izturību un koordināciju, fizioterapeiti izmanto terapeitiskos vingrinājumus, kas pamatoti uz zināšanām par cilvēka motorās kontroles metodi (stabilitātes - mobilitātes modelis), ārstniecisko vingrošanu un citas speciālas fizioterapijas metodes ( PNF - proprioreceptīvo neiromuskulāro facilitāciju, Feldenkraisa metodi, Mcensy muguras skolas vingrojumus u.c.), manuālās terapijas metodes, masāžas elementus.
Sāpju mazināšanai tiek izmantotas dažādas manuālās tehnikas. Mīksto audu tehnikas - miofasciālās atbrīvošanas tehniku, išēmisku spiedienu un trigerpunktu terapiju izmanto mīksto audu - muskuļu un to apvalku, saišu, cīpslu, fasciju un ādas mobilizācijai, audu barošanās uzlabošanai. Mīksto audu tehnikas tiek izmantotas muskuļu saspringuma, spazmu un sāpju gadījumos, saišu un cīpslu sāpju un funkciju ierobežojuma gadījumos, kā arī tad, kad kustību ierobežojumu rada rētaudi un tūska. Minētos paņēmienus kombinē ar ārstnieciskās masāžas elementiem.
Sāpju mazināšanai tiek izmantota fizikālā terapija (TENS, aukstums) |
|
